Stādu paplātes izvēle

Jo mazāks ir spraudnis, jo jutīgāki ir spraudņu stādi pret augsnes mitruma, barības vielu, skābekļa, pH un EK vērtību izmaiņām. Jo dziļāks ir caurums, jo vairāk gaisa ir matricā, kas veicina ventilāciju, sāls izskalošanos un gaisa caurlaidību, kā arī labvēlīgi ietekmē sakņu augšanu. Pamatnes dziļumam ir jābūt vismaz 5 mm, lai iedarbinātu gravitāciju, ļaujot pamatnē esošajam mitrumam iesūkties. Jo dziļāk gaiss iekļūst porās, jo lielāks ir skābekļa saturs. Cauruma formai jābūt kvadrātveida apgrieztai trapecveida formai, kas ir izdevīga sakņu sistēmas virzīšanai uz leju, nevis aptīšanai ap iekšējo sienu, piemēram, apļveida vai vertikāli orientētos caurumos. Dziļākas poras nodrošina labvēlīgākus apstākļus matricas drenāžai un elpošanai.
Dažām spraudņu paplātēm starp caurumiem ir arī ventilācijas atveres, kas ļauj gaisam plūst starp augiem. Padariet lapas sausas, samaziniet slimības, vienmērīgi izžāvējiet un nodrošiniet visa auga vienmērīgu augšanu.
Spraudņa krāsa ietekmē arī augu sakņu temperatūru. Parasti melnos spraudņu diskus izvēlas ziemā un pavasarī, jo tie var absorbēt vairāk saules enerģijas un paaugstināt sakņu temperatūru. Vasarā vai agrā rudenī spraudnis jāmaina uz sudrabaini pelēku krāsu, lai atspoguļotu vairāk gaismas un izvairītos no pārmērīgas sakņu temperatūras. Baltajām spraudņu paplātēm parasti ir augstāka gaismas caurlaidība, un tās var ietekmēt sakņu augšanu, tāpēc baltas spraudņu paplātes tiek izvēlētas reti. Protams, baltā putu spraudnis var būt izņēmums.
Pēc rūpīgas tīrīšanas un dezinfekcijas paplāti var izmantot arī atkārtoti. Ieteicams izmantot salīdzinoši drošus ceturtdaļējo amonija sāls dezinfekcijas līdzekļus, kurus var izmantot arī sterilizācijai un aļģu noņemšanai apūdeņošanas sistēmās, lai izvairītos no baktēriju un sūnu vairošanās. Dezinficēšanai nav ieteicams izmantot balinātāju vai hlora gāzi, jo hlors ķīmiski reaģē ar paplātes plastmasu, veidojot toksiskas vielas.